27.01.2016.

Es te tā padomāju. Kāpēc man ir bail no vārda “draudzene”?

Katru reizi kad es kaut ko stāstu par “meitenēm no kojām” vai “meitenēm no kursa”, tad es saminstinos un nesaku vārdu “draudzene”.

Un es sapratu kāpēc.

Man kādreiz bija ļoti laba draudzene, vislabākā. Viņa aizgāja uz citu skolu un mūsu sakari pārtrūka, jo kaut kā … nu es nezinu. Tad ITKĀ parādījās cita draudzene, bet līdz galam tā sajūta nenonāca. Protams, saucu viņu par draudzeni, bet arī sakari pārtrūka un diezgan dramatiski. Kad es aizgāju uz citu skolu, neparādījās draudzenes, jo viņas bija sadraudzējušās savā starpā tik ļoti, ka es jutos … nu … diezgan atstumta. Jā, es kaut kā pirmajā gadā mēģināju, nedaudz sanāca. Bet cilvēki mainījās un arī pazuda tā saucamā “draudzība”. Kaut kā izkūlos pa to vidusskolu bez draudzenes, jo kaut kā arī vairs nebija vajadzība. (Vispār sāku domāt. Varbūt tas ir tāpēc ka man parādījās draugs. Daudz laika veltīju ar viņu nevis ar pārējiem. Hmm, tā ir ļoti liela iespēja.)

BET. Tagad esmu Universitātē. Un manā kursā ir ļoti daudz draudzīgu meiteņu. Es nezinu. Varbūt es kaut kā bremzēju, jo esmu kautrīga (no sākuma) un tikai ar laiku es varu runāties ar cilvēkiem par visu ko.

Jā, ir dažas meitenes, ar kurām es jūtos brīvi un runājos par, nu nedaudz, personiskām lietām. Bet es viņas vēl, laikam, baidos saukt par draudzenēm. Varbūt nav pietiekami daudz laika pavadīts ar viņām. Kaut kā tā sajūta neaiziet. Varbūt tas vārds “draudzene” man nozīmē tik daudz, ka es uzstādu augstus prasījumus. Vai arī no pirmās īstās draudzenes pazaudēšanas, manas sajūtas ir notrulinājušās un es vairs nesaprotu kā tādu “draudzeni” vispār iegūt. (ah, tik emocionāli. Asaras acīs. Viss.)

Pirmkārt, es saprotu ir daudz laika jāpavada ar meitenēm. Jābūt atvērtai un nedaudz trakai. Varbūt tā es iegūšu draudzeni. (Pašlaik tas izklausās tik nožēlojami, pašai būs kauns lasīt pēc pāris gadiem. Bet es rakstu savas izjūtas, kuras jau vispār ir daudzus gadus.)

Mīnusi: koju draudzenes iet vienā kursā, tātad vairāk laika pavada kopā. Viņas lieto alkoholu un es nē, tātad atkal mazāk laika ar viņām, lai gan tas tik daudz neko neatņem. Par kursa meitenēm vispār nav ko runāt, ar tām es satiekos tikai lekcijās.

Es jau zinu, ka arī vaina manī. Vairāk laika jāpavada ar meitenēm, kā vien var. Bet tie daudzie mājasdarbi semestra beigās, tāpat kā viņām. Kaut kas pašai jāizdomā, kā mēs varētu iziet ārā izklaidēties. Uz kino vai tāpat pa veikaliem.

Viss būs labi! Galvu augšā un uz priekšu! 🙂

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s